Meža ugunsgrēki, rācijas un civilā aizsardzība

Šī vasara pagadījās īpaši sausa un karsta. Tādās vasarās meža ugunsgrēki, varētu pat teikt, ir likumsakarība. Agri vai vēlu kāds cilvēka kļudas faktors, vai pati māte daba izdara savu. Nejauki gan ir tas, ka šādas izteikti sausas un garas vasaras gadās reti un to dotās mācības slikti izdzīvo līdz nākamajai sausinātājai. Man atmiņā ir tikai mans studiju laiks, kas ir vairāk kā 20 gadu atpakaļ. Tad mūsu kursiņš tika norīkots Slīteres kangaros likvidēt šur tur aizķērušos lokālos uguns perēkļus, jau izdegušajās un ierobežotajās teritorijās.

Šī gada sausumā mani pārsteidza acīmredzamā VMD un VUGD nesagatavotība un acīmredzama nezināšana sakaru jautājumos. Citāts no VMD sagatavotās publikācijas: Dzēšanas darbu organizāciju ļoti apgrūtina ne tikai sliktie piekļuves apstākļi, bet arī ļoti sliktie sakari, jo vienkārši telefoniem nav zona..

Savulaik VMD bija rācijas. Šķiet, ka pat nesen vēl viņu transportā bija. Vai strādāja un vai mācēja ar tām rīkoties, tas laikam cits jautājums, ja jau pat priekšniecība par to neko nezin un vienīgais zināmais sakaru kanāls ir palicis mobilais telefons. Lai gan VAS Elektroniskie sakari mājas lapā ir atrodama sekojoša informācija: “30-80 MHz joslā ir izdotas vairāk kā 100 sauszemes mobilā dienesta radiosakaru tīkla lietošanas atļaujas un spēkā esoši 137 radiofrekvenču piešķīrumi. Šajā joslā viens no lielākajiem sakaru izmantotājiem ir Valsts meža dienests, kur balss sakarus izmanto mežniecībās, lai uzraudzītu meža apsaimniekošanu un izmantošanu.”. Vai tā būtu novecojusi informācija?

Kaut kādā citā ugunsgrēkā un publikācijā par to gan bija tomēr minēts, ka VMD izmantojuši rācijas, tomēr te atklājās cita problēma - izrādās VMD un VUGD rācijas “nesarunājas savā starpā”, jeb strādā dažādās frekvencēs. Pie šādas situācijas var nonākt tikai tāpēc ka VMD un VUGD sadarbība ir atrofējusies par šiem gadiem, kad nav ilgstošo sausumu. Vai nu šinī periodā nav bijuši nopietni meža ugunsgrēki attālinātās teritorijās, vai nav bijuši sadarbības treniņi, vai arī tie nav bijuši teritorijās, bez mobilā telefona sakariem.

Lai vai kā, tā ir būtiska problēma - sakaru nespēja starp dažādiem valsts dienestiem. Lai arī negribas par to domāt, bet ja nu notiek kādas lielākas kataklizmas vai citas nelaimes, kuru dēļ rodas problēmas ar mobilā telefona sakariem? Cik spējīgi šādos gadījumos ir mūsu valsts dienesti koordinēti sadarboties?

Vēl citās publikācijas pēc ugunsgrēkiem, gan pavīdēja doma, ka VMD un VUGD šo sakaru problēmu ir apzinājušas. Tomēr izskatījās, ka dominējošā doma bija par to, ka VMD un/vai VUGD pietrūkst tehnisko resursu un ka tā ir teju galvenā problēma, kāpēc tā mežu ugunsgrāku dzēšana tāda neveikla un lēna. Es gan ceru, ka atbildīgās personas saredzēs arī problēmu par zināšanu (varbūt arī pieredzes un treniņu) trūkumu. Ekstrēmos un steidzamos apstākļos tieši vienkāršākās un robustākās tehnoloģijas ir varbūt pat vērtīgākās, ja vien par tām nav aizmirsts un prot tās lietot.

Līdzīgi jau ir arī civilajā aizsardzībā. Šis jēdziens gan gados jaunākiem vispār varētu būt pasvešs, savukārt padomju laikus pieredzējušiem saistīties ar visai duālām un varbūt pat nepatīkamām atmiņām. Elementāra izpratne par radio sakariem un arī tehnoloģiskās iespējas ir ļoti būtisks elements civilaja aizsardzībā. Jebkurā gadījumā izpratne un zināšanas par rādio un rāciju izmantošanu izdzīvošanas situācijās ir ļoti būtiskas.

Valdgales ugunsgrēku dzēšanā piedalījās arī brīvprātīgie. Interesanti, kā viņiem gāja ar sakariem un savstarpējo sazināšanos? Teorētiski viņi varēja izmantot brīvo (PMR446 vai CB) diapazonu rācijas. Un pat ja viņi to darīja, tad te ticami, ka atkal tā pati problēma - ne VUGD ne VMD savukārt nav tādu rāciju, kas varētu darboties šajos diapazonos. Tehniski gan to noorganizēt nav sarežģiti un pat ne pārāk dārgi, ja vien ir atbilstošās zināšanas un tehnika. Katrā ziņā ticami, ka par kārtu(ām) lētāk, kā stutēt augšā pagaidu mobilo torni. Starp citu jau no senajiem CB radio laikiem ir vismaz viens kanāls/frekvence rezervēta palīdzības izsaukumiem un negadījumu sakariem. Vai kāds no valsts operatīvajiem dienestiem to klausās un vai vispār to spēj?

Var jau būt, ka es “skaldu matus” un tas nav būtiski, bet komunikācijas trūkums ārkārtas situācijās var viegli izvērsties par elles vārtiem.

P.S. Ļoti novērtēju patreiz notiekošās valsts dienestu mācības. Ceru, ka tās nebūs tikai burziņš un pēc tam plika atskaitīšanās priekšniecībai, bet tiks drosmīgi pamanītas un atzītas gan kļūdas, gan nezināšanas un veikti atbilstoši uzlabojumi.