Kas jāzin iegādājoties rāciju?
J: Nopirku internetā rāciju - gribēju sarunāties ar čomu, kuram jau bija rācija, bet tās nestrādā. Veikalā gan apgalvoja, ka strādā un tieca, ka tām ir cita modulācija. Kas tas ir? Ko man darīt?
A: Lai iegādātos rāciju ir jābūt sekojšām minimālajām priekšzināšanām:
- Jāzin, kas ir frekvenču diapazons un kādu Jums vajag,
- Jāzin kas ir modulācija un kādu Jums vajag,
- Jāzin kādu raidīšanas jaudu Jums vajag,
- Jāzin kāds ir frekvenču kanālu standarts un kāds ir Jums vajadzīgais,
- Jāzin kādu antenu Jums vajag.
Frekvenču diapazons. Radioierīces spēj raidīt un uztvert dažādās radio viļņu frekvencēs. Radio frekvenču apzīmēšanas vienības ir herci Hz ar atbilstošiem reizinātājiem kilo, mega, giga (kHz, mHz, gHz). Otrs veids kā tos apzīmē ir rādio viļņu garums, ko apzīmē parasti centimetros un metros. Lai nerastos savstarpējais bardaks, tad radio frekvences iedala jau iepriekšminētajās frekvenču joslās. Piemēram radio apraide, ko izmantojam klausoties mūziku un ziņas. Tai sava josla, kur citi neraida, turpat blakus ir aviacijas diapazons, kurā sarunājas lidmašīnu piloti ar lidostām. Jūrniekiem ir savs diapazons un mobilajiem telefoniem arī savs. Tāpat arī ir ar rācijām - ar aviācijas rāciju ar jūrniekiem nesarunāsies, jo tās paredzētas dažādiem radiofrakvenču diapazoniem. Lielākajai daļai rādiofrekvenču diapazonu ir nosaukumi pēc kuriem tos atpazīt. Dažādos zemeslodes reģionos/kontinentos tie mēdz atšķirties gan pēc frekvencēm, gan arī pēc nosaukumiem.
Lielākā daļa radio frekvenču joslu ir maksa par to izmantošanu - t.i. lai Jūs drīkstētu raidīt (izmantot rāciju), tad Jums ir jāsamaksā radioraidīšanas licences maksa vai arī licenci iegūst, apgūstot noteiktu apmācību/zināšanas un iegūstot radioamatiera tiesības ar t.s. izsaukuma signālu.
Latvijā un Eiropā balss sakariem ir divi brīvie bezlicenšu diapazoni, kuri tiek apzīmēti ar CB (civil band) un PMR446 (personal mobile radio on 446 mHz). Šo izmantošana ir bez maksas un bez licences. Šo gan nevajadzētu sajaukt ar PMR (bez 446), kas ietver daudz dažādas frekvenču joslas, kas ir maksas - raidīšanai tanī Jums jābūt atļaujai / licencei, kas ir par maksu.
Modulācija. Tas ir veids kāda balsi pārvērš radio signālos un atpakaļ. Tie ir vairāki. Bezlicenšu diapazonos balss sakariem biežāk izmanto AM (amplitūdas modulācija) un FM (frekvenču modulācija). Ja izvēlaties PMR446 rācijas, tad par šo variet nedomāt, jo PMR446 standartā tiek izmantots tikai viens - FM. Savukārt CB diapazona rācijām izmanto abus. Problēma ir tanī, ka tie abi nav savietojami - t.i. rācijas ar dažādām modulācijām nebūs izmantojamas saziņai. Un tas savukārt nozīmē, ka Jums vajag rāciju ar tādu modulāciju, kas atbilst tām rācijām ar ko plānojat sazināties.
Raidīšanas jauda. Šis ir vēlviens faktors, kas jāievēro saistībā ar frekvenču diapazoniem. Lielākoties tiem katram ir savs aļautais raidīšanas jaudas maksimums. Pie mums CB diapazonam tas ir 4 W (wats jeb vati), bet PMR446 tas ir 0.5 w, jeb 500 mW. Jaudas ierobežojumi vai drīzāk standarts ir paredzēti tāpēc, ka ar dažadām jaudām raidot, jaudīgāka rādiostacija var nejauši sākt uzvesties, kā zīlonis trauku veikalā un mazjaudīgājām radiostacijām nav iespējas pateikt, ka tas “zilonis” viņam traucē. Ir arī citi iemesli šiem ierobežojumiemm: potenciālais frekvenču joslas lietotāju skaits vienā ģeogrāfiskā vietā un iespējamais viļņu izplatīšanās atālums. Katrā ziņā šo jaudu izmantošanas ierobežojums ir noteikts ar konkrētās valsts likumu un to pārkāpšana ir likumpārkāpums ar atbilstošām sekām.
Kanālu standarts. Izmantošanas vienkāršibas dēļ izdalīto frekvenču joslu sadala kanālos - t.i. fiksētās frekvencēs, jo ir daudz vienkāršāk atcerēties un pateikt, ka jāizmanto 5.-to kanālu, nekā, piemēram, 446.05625 mHz. Šis atkal ir svarīgs tikai CB diapazonam, jo PMR446 diapazonam frekvenču kanālu standarts ir visiem vienāds. Savukārt CB kanālu standarti ir vairāki un Eiropā ar to izceļamies. Lielākoties gan ir vecais klasiskais CB kanālu standarts ar 40 kanāliem, tomēr variacijas ir Lielbritānijā, Polijā. Krievijā. Arī citās valstīs ir variācijas, bet vairāk jaudas un modulāciju ierobežojumu veidos un papildus kanālos. Kaut kā ir sanācis, ka tālbraucēji šoferīši pie mums izmanto Poļu standartu, kuram kanālu frekvences ir nobīdītas par 5kHz. Officiāli gan Latvijā pareizais skaitās klasiskais CB radio kanālu standarts. Ja uztverošai un raidošai stacijai šīs kanālu frekvences atšķiras, tad labākā gadījumā saziņa var būt apgrūtināta, bet sliktākā vispār neiespējama.
Antena. Antena līdzīgi kā mūzikas instrumentu stīga skan noteiktā tonī - frekvencē. Arī rācijām - antenai jābūt atbilstošai rācijas raidīšanas frekvencei jeb frekvenču joslai. Jā tā neatbilst, tad tā “neskan”, t.i. raida un uztver švaki, vai nemaz un kas vēl trakāk - darbinot rāciju ar nepareizu antenu - rāciju var sabojāt pavisam, kas kā minimums var nozīmēt remontu. PMR446 standartā gan antenas detaļās nav jāiedziļinās, jo tas nosaka, ka rācijām jābūt fiksētām (nenomontējamām antenām). T.i. antena ir tāda kāda nu tā ir - iemontēta rāccijas korpusā.